Jolanta Ozollapa un viņas radošās saknes

Jolanta Ozollapa ir modes dizainere ar izkoptu rokrakstu un gandrīz četrdesmit gadu pieredzi radošajā darbā. Viņas tērpi ir grezni, bagātīgi un vienlaikus smalki – tie atklāj pasauli, kurā apģērbs kļūst par mākslas darbu.

Dizaineres dzīves un radošās darbības centrs ir Kuldīga un Rīga, bet viņas iedvesmas avoti meklējami bērnības atmiņās – vasarās Ģipkā, Talsu rajonā, kur jūra un daba kļuva par pirmo estētisko pieredzi. Šīs sajūtas Jolanta nes sev līdzi vēl šodien – tās atspoguļojas viņas tērpos, kuros saplūst dabas motīvi un krāsu spēles.

Stilistiskā identitāte un materiālu valoda

aroka un rokoko laikmetu greznība ir Jolantas vizuālās valodas pamats. Viņas darbiem raksturīga aristokrātiska elegance, smalki izstrādātas detaļas un reizēm pat teatrāls izsmalcinātības pieskāriens. Ziedi, putni un ainavas kļūst par iedvesmas avotiem, kas atdzīvojas audumu apgleznojumos, izšuvumos, kolāžās un aplikācijās.

Jolantas Ozollapas paleti veido samts, āda, mežģīnes, zīds, dārgakmeņi, kā arī viņas pašas radītās sudraba vai smalki izšūtās pogas. Tērpi papildināti ar greznām apdarēm un smalkiem izšuvumiem, piešķirot katram darbam ekskluzivitāti un unikālu rokrakstu. Tie nav tikai apģērbi – tie ir valkājami mākslas darbi, kur saplūst nevainojama meistarība un radoša brīvība.

Dvēseles stīga mākslā

Jolantas radītie tērpi nav tikai apģērbs – tie ir darbi ar dvēseles pieskārienu, radīti ar mīlestību un apzinātu klātbūtni. Tajos jūtams garīgums, harmonija un klusums, kas nāk no dziļas ticības.

Viņas radošajā darbībā vienmēr bijis redzams aicinājums: caur skaistumu nodot ticības, cerības un mīlestības vēstījumu. Jolanta tic, ka katram cilvēkam dots īpašs talants – un šis talants ir jāizmanto, lai iedvesmotu, paceltu un stiprinātu citus. Šī pārliecība dzīvo ne tikai viņas vārdos, bet arī katrā radītajā tērpā.

Māksla, kas sākas ar rokām

Jau 13 gadu vecumā Jolanta Ozollapa radīja savu pirmo kleitu – tas bija pats sākums radošuma ceļam, kas pārauga mūža aicinājumā. Viņas pirmā skolotāja bija vecmāmiņa – šuvēja un rokdarbniece, kas iemācīja cieņu pret roku darbu un smalkajām detaļām. Šī izpratne kļuva par Jolantas mākslinieciskā rokraksta pamatu.

Laika gaitā viņa apguva gleznošanu, ādas priekšmetu izgatavošanu, keramiku, rotu darināšanu, dzintara apstrādi, pērļu un diegu izšūšanu – visas šīs prasmes organiski saplūda viņas radošajā valodā. 2001. gadā Jolanta ieguva Latvijas Amatniecības kameras diplomu, ko viņai pasniedza toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Dabas motīvi saplūst ar izšuvumiem, aplikācijām, pērlēm, mežģīnēm un gleznojumiem, pārvēršot katru apģērbu par valkājamu mākslu.

No skices līdz izstādei

Jolantas radītie tērpi nav vienkārši apģērbi – tie ir stāsti, kas valkājami uz ķermeņa, apvienojot vizuālo estētiku ar meistarību un jēgu. Katrs darbs ir pārdomāts līdz detaļām un izstaro greznību, ko iespējams radīt tikai ar rokām.

Viņas talants ir guvis atzinību vairākās kolekciju izstādēs. Pirmā personālizstāde “Labi jūtos savā ādā” notika 2001. gadā. Tai sekoja “Ziedi” (2002), kur centrā bija florālie motīvi un dabas formas, un “Sapņu siluets vakartērpā” (2003), kur Jolanta eksperimentēja ar formām un faktūrām. Vēlāk viņas tērpi tika izstādīti arī viesnīcā “Latvija” (2005 un 2007), kur dizainere turpināja attīstīt savu stilu, apvienojot baroka un rokoko greznību ar laikmetīgu skaidrību.

“Dvēseles Stīga” – izstāde, kas saviļņoja

2009. gadā izstādes “Dvēseles Stīga” atklāšana galerijā Istaba kļuva par spilgtu notikumu Latvijas mākslas un modes vidē. Izstāde piesaistīja tik plašu apmeklētāju skaitu, ka cilvēku rindas stiepās līdz pat ielas krustojumam – spilgts apliecinājums Jolantas Ozollapas spēkam saviļņot un aizraut ar savu māksliniecisko rokrakstu.

Notikuma rezonanse pārsniedza galerijas sienas – raidījums “Bez Tabu” tiešraidē uzaicināja Jolantu pastāstīt par kolekciju, tās iedvesmas avotiem un radīšanas procesu. Dizainere atklāja, kā katrs tērps kļuva par stāstu par dvēseles smalkajām stīgām – tās vibrē caur krāsām, faktūrām un izšuvumiem. Šī intervija ļāva vēl plašākai auditorijai ielūkoties viņas pasaulē un saprast, ka tērps var būt ne tikai forma, bet arī sajūta.

Starptautisks skatuves mirklis

2010. gadā Jolantas darbi tika prezentēti Baltic Beach Hotel laikā, kad Jūrmalā vēl norisinājās starptautiskais mūzikas konkurss “Jaunais vilnis”. Tā bija iespēja viņas mākslu parādīt arī ārpus Latvijas – starptautiskai auditorijai, kas novērtēja Jolantas tērpu izsmalcināto un vienlaikus drosmīgo valodu.

Viņas tērpi šajā pasākumā izcēlās ar greznību, individuālu pieeju un rūpīgi pārdomātām detaļām, kas lieliski harmonēja ar jūras kūrorta eleganci un augsta līmeņa atmosfēru. Šī prezentācija nostiprināja Jolantas vārdu arī ārpus Latvijas modes robežām, apliecinot viņas darbu spēku starptautiskajā kontekstā.

Dzīves pasaule: tērps kā sievietes atspulgs

2011. gada pavasarī, no 15. aprīļa līdz 21. maijam, galerijā Istaba tika atklāta Jolantas Ozollapas personālizstāde “Dzīves pasaule”. Tajā bija skatāma viņas jaunākā tērpu un aksesuāru kolekcija, kas apliecināja dizaineres uzticību klasikai un viņas spēju izcelt sievietes dabisko skaistumu.

“Gluži kā turpinot Dieva iesākto darbu, es viegli pielieku tam pēdējo piesitienu,” saka Jolanta. “Mode mainās nepārtraukti, bet es palieku uzticīga mūžīgām vērtībām – kvalitatīviem audumiem, smalkiem izšuvumiem un greznām detaļām.” Viņas vīzija par 21. gadsimta sievieti ir trausla, bet pārliecināta, eleganta, drosmīga un laimīga.

Krāsas, sajūtas un dvēsele

Izstāde “Dzīves pasaule” apliecināja, ka Jolantas māksla ir kas vairāk par modi – tā ir sievietes būtības un mākslinieciskā redzējuma saplūsme, kas pārsniedz laika robežas. Vēl tajā pašā gadā kolekcija tika izrādīta Liepājas Mākslas muzejā, kur guva plašu atsaucību un apliecināja dizaineres spēju iedvesmot arī ārpus galvaspilsētas.

Kolekcijā atklājās Jolantas mīlestība pret krāsām, faktūrām un augstvērtīgiem materiāliem. “Pavasari gaidot, esmu noilgojusies pēc spilgtām, emocionāli bagātām krāsu gammām. Mani valdzina spēle ar toņiem – viegli gaistošs zīds, mežģīnes, smalkas jaciņas, kašmira mēteļi, izšūti zābaki,” viņa stāsta.

Viņas darbos jūtams dvēseles pieskāriens – katrs tērps ir radīts ar mīlestību un attieksmi pret sievietes individualitāti.

Studija kā radošā platforma

2014. gadā Jolanta Ozollapa atvēra savu modes studiju, kur desmit gadu laikā tapa personālmodes skates – no konceptuāliem vakartērpiem līdz izsmalcinātai ikdienas modei. Studija kļuva par vietu, kur Jolanta pilnībā nodevās eksperimentiem ar formu, materiālu un detaļu saspēli, attīstot savu rokrakstu starp klasiku un radošu brīvību.

Katra skate bija notikums – Jolanta dalījās ar savu redzējumu par sievieti, kas ir pārliecināta, eleganta un individuāla. Šajos darbos viņa palika uzticīga roku darbam, izšuvumiem, grezniem audumiem un mūžīgām vērtībām.

Klienti, kas iemieso mākslu

Modes studijā tapa unikāli tērpi, kas kļuva par Jolantas mākslas dzīviem nesējiem. Viņas klientu vidū bija Latvijas pirmā lēdija Iveta Vējone, vairākas vēstnieču kundzes, kā arī citas augstākās sabiedrības dāmas un kungi. Tērpi tika radīti gan oficiāliem pasākumiem, gan privātiem dzīves mirkļiem – vienmēr ar simbolisku nozīmi un nevainojamu kvalitāti. Tie vienmēr bija vairāk nekā apģērbs – tie bija simboli, kas nesa līdz stāju, dvēseli un stāstu.

Šajā desmitgadē Jolanta pierādīja, ka mode nav tikai tendences – tā ir personības un dvēseles izpausme caur tērpu. Viņas darbi tika novērtēti kā māksla, kas valkājama ar stāju un saturu.

Jauns posms – no modes studijas līdz konceptveikalam JO

2024. gadā Jolanta Ozollapa uzsāk jaunu posmu savā radošajā ceļā, apvienojoties ar dēliem Ringoldu un Niku. Gada nogalē viņa noslēdz modes studijas darbību un atver JO konceptveikalu Rīgas centrā – Elizabetes ielā 20, vienā no pilsētas elegantākajiem rajoniem.

Šis veikals ir Jolantas sen lolots sapnis – telpa, kurā mode, māksla un estētika satiekas. JO konceptveikals kļūst par nākamo soli zīmola attīstībā, paplašinot mākslas pieejamību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Rīgas viesiem.

Veikala apmeklētāji var iegādāties Jolantas radītos tērpus, kā arī rotas no Māra Šustiņa, Ginta Strēļa un Martas Krastas, un gleznas, ko radījuši dažādi izcili Latvijas mākslinieki. Tā ir vide, kur radošums tiek ne tikai skatīts, bet arī valkāts, nēsāts un dzīvots.